Gotte pierādījums

​

To, vai es ticu vai neticu Dievam, nenosaka tas, vai ir vai nav pierādījumu par viņa esamību. Jautājums par Dievu ir daudz fundamentālāks vai labāks: eksistenciālāks. Tas ir par to, vai Dievam ir jēga man, manai dzīvei, vai ir attiecības ar viņu vai nav. Ticība nenozīmē tikai kaut ko uzskatīt par patiesu, bet “ticība” teoloģiskajā nozīmē nozīmē dzīvas attiecības. Tāpat kā jebkuras attiecības, arī attiecības ar Dievu neizslēdz konfliktus, pārpratumus, pat šaubas vai noraidījumu.

Ticība Dievam bieži vien ir cilvēku cīņa ar šo būtni, kas mums nozīmē visu un tomēr ir tik atšķirīga; kuru plānus un rīcību mēs dažkārt nespējam saprast un pēc kura tuvuma tik ļoti ilgojamies. Pierādījums ir tāds, ka, uzsākot attiecības ar viņu, viņš tev atklāsies.

Jo būsim godīgi. Vai mēs būtu gatavi paklausīt Dievam, mainīt savu dzīvi, pat ja to varētu neapšaubāmi pierādīt?

Filozofs Gotlībs Fihte rakstīja:"Ko sirds negrib, to prāts nelaiž iekšā."

Cilvēks savā dumpīgajā vienmēr meklēs izeju vai bēgšanu. Tas ir teikts, iespējams, visvecākajā Bībeles grāmatā, proti, Ījabā, kā cilvēki saka Dievam: "Atkāpies no mums, mēs neko negribam zināt par jūsu ceļiem! Kas ir Visvarenais, lai mēs viņam kalpotu. Vai kāds mums labums, ja mēs viņu piezvanīsim? Ījabs 21:14

Un Dievs atklājās cilvēkiem tur, un viņi tomēr negribēja ticēt.

Tātad nav nekā jauna zem saules. Dievs dzenas pēc šīs dumpīgās sirds, kas patiesībā bēg no Radītāja, un vēlas to pārvarēt ar savu mīlestību.

​