Dievs vēlas, lai mēs, cilvēki, pēc nāves nonāktu paradīzē, uz jauno Jeruzalemi. Tomēr šim cilvēkam ir jābūt tīram un bez grēka. Taču grēkā krišanas dēļ tagad cilvēkam ir piesaistīts grēks. Un neviens cilvēks nav brīvs no grēka. Šī iemesla dēļ cilvēks pēc savas nāves nevar doties pie Dieva paradīzē. Dieva šķīstība vienkārši neļauj mums grēka traipiem nonākt Dieva klātbūtnē. Dievs zināja, ka pēdējos laikos, kur mēs esam, baušļu ievērošana būs praktiski neiespējama, tāpēc tagad piedošana ir jāsniedz citādi. Un par to Dievs upurēja savu dēlu. Jo cilvēks ir nešķīsts, bet Dieva mīlestība un piedošana ir tik liela, ka viņš savu dēlu padarīja par miesu un asinīm, lai nomirtu viņu pie krusta par cilvēces grēkiem visu cilvēku labā. Viņa augšāmcelšanās 3 dienas pēc krustā sišanas simbolizē atdzimšanu, ko mēs, kristieši, piedzīvosim, kad dosimies uz paradīzi. Pieņēmis Jēzu Kristu par Glābēju, kristietis pārkristī sevi ar ūdeni kā jaundzimušo kristieti, augšāmcēlušos tīru un tādējādi iegūstot mūžīgo dzīvību. Ikviens, kurš tic, ka Jēzus ir miris par mūsu grēkiem, iegūs mūžīgo dzīvību.

Tāpēc Jēzus saka:"Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens netiek pie tēva kā vien caur mani". (Jāņa 14.6.)